Statistikas pamati

Kas ir statistika?

Katru dienu mēs saskaramies ar datiem — vēlēšanu rezultātiem, laika prognozēm, sporta statistiku. Bet kā no lielas datu kopas izdarīt saprātīgus secinājumus? To māca statistika. Statistiku iedala divos veidos:

Aprakstošā statistika — Vāc, sakārto un apstrādā datus par izlasi.

Induktīvā statistika — Izmantojot izlasi, izdara secinājumus par visu ģenerālkopu.

Ģenerālkopa un izlase

Lai izpētītu kādu parādību, ne vienmēr ir iespējams pārbaudīt visus objektus. Piemēram, nevar pārbaudīt katru saldumu rūpnīcā izgatavoto šokolādi. Tāpēc pēta daļu — izlasi.

Ģenerālkopa — Visu pētāmo objektu kopa. Ģenerālkopas apjoms ir tās elementu skaits.

Izlase — Izvēlēta ģenerālkopas daļa. Pēc izlases analīzes izdara secinājumus par ģenerālkopu.

Izlase ir reprezentatīva, ja atlase notiek nejauši un katram ģenerālkopas elementam ir vienādas iespējas nokļūt izlasē.

Datu veidi

Kvantitatīvie

Izteikti ar skaitļiem.

(augums, temperatūra, atzīme)

Kvalitatīvie

Aprakstošas vērtības.

(krāsa, dzimums, automašīnas marka)

Diskrēti

Veselas vērtības.

Nepārtraukti

Vērtības intervālā.

Datu sakārtošana un biežums

Iegūtus datus parasti sakārto, lai tos būtu vieglāk analizēt. Vienkāršākais veids ir ranžēšana — sakārtošana augošā vai dilstošā secībā.

Absolūtais biežums

n_i

— Cik reižu konkrētā vērtība ir konstatēta datu kopā.

Relatīvais biežums

f_i

— Kāda daļa no visiem datiem ir konkrētā vērtība.

f_i = \frac{n_i}{n}

$n$ — kopējais datu skaits

n_i

Atzīme	Absolūtais biežums $n_i$	Relatīvais biežums $f_i$
$5$	1	0,10 = 10%
$6$	2	0,20 = 20%
$7$	4	0,40 = 40%
$8$	2	0,20 = 20%
$9$	1	0,10 = 10%
Kopā	10	1,00 = 100%