Pitagora teorēma
Zinot jebkuras divas malas no taisnleņķa trijstūra, vienmēr var atrast trešo.
c2=a2+b2
c — hipotenuza , a, b — katetes
1
Ievietojam formulā:
c2=a2+b2=32+42=9+16=25
2
Atrodam c:
c=25=5 cm
Trigonometriskās attiecības
sinα=ca
a — pretkatete
c — hipotenuza
cosα=cb
b — piekatete
c — hipotenuza
tanα=ba
a — pretkatete
b — piekatete
Šīs vērtības parādās gandrīz visos uzdevumos — tās jāzina:
| 30∘ | 45∘ | 60∘ | |
| sinα | 21 | 22 | 23 |
| cosα | 23 | 22 | 21 |
| tanα | 33 | 1 | 3 |
1
Izvēlamies formulu:
AB ir pretkatete, AC — hipotenuza → izmantojam sin
2
Rakstām vienādojumu:
sin60∘=ACAB⟹23=AC6
3
Atrisinām:
AC=36⋅2=312=43≈6,93 cm
Katete pret 30° leņķi
Ja taisnleņķa trijstūrī ir 30∘ leņķis, malas bieži var noteikt no galvas, neizmantojot funkcijas.
Katete pret 30°— puse no hipotenūzes: a=21c
Hipotenūza—divas reizes garāka par kateti pret 30∘: c=2a
Katete pret 60°—īsākā katete, reizināta ar 3.
1
Lietojam likumu:
Hipotenūza ir divas reizes garāka par kateti pret 30∘
2
Aprēķinām:
x=2⋅6=12 m
Vienādsānu taisnleņķa trijstūris
Ja taisnleņķa trijstūrī viens šaurais leņķis ir 45∘, tad arī otrs ir 45∘, un abas katetes ir vienāda garuma.
c=a2
c — hipotenūza , a — katete
Tāpēc arī kvadrāta diagonāle ir tā malas garums, reizināts ar 2
1
Lietojam sakarību:
c=a2 =52
2
Novērtējam:
c=52 ≈7,07 cm