Varbūtības jēdziens
Varbūtība ir skaitlis, kas raksturo, cik ticama ir notikuma iestāšanās gadījuma mēģinājumā. Tā vienmēr atrodas intervālā no 0 līdz 1: jo lielāka varbūtība, jo ticamāks notikums.
Klasiskā varbūtība
Ja visi iznākumi ir vienlīdz iespējami, varbūtību aprēķina pēc klasiskās definīcijas — labvēlīgo iznākumu skaitu dala ar visu iznākumu skaitu.
m — notikumam A labvēlīgo iznākumu skaits n — visu iespējamo iznākumu skaits
Iznākumu kopa: Ω={1,2,3,4,5,6}, tātad n=6. Labvēlīgie iznākumi (pāra skaitļi): {2,4,6}, tātad m=3.
Pretējā notikuma varbūtība
Katram notikumam A ir pretējais notikums Aˉ — tas iestājas tieši tad, kad A neiestājas. Kopā to varbūtības vienmēr dod 1.
Aˉ — notikuma A pretējais notikums
Kāda ir varbūtība, ka viņš netrāpa?
Ģeometriskā varbūtība
Ja iznākumu ir bezgalīgi daudz (piemēram, punkts plaknē), klasiskā definīcija nedarbojas. Tad varbūtību nosaka ar laukumu (vai tilpumu) attiecību.
g — mazākā figūra
G — lielākā figūra
g — mazākais ķermenis
G — lielākais ķermenis
Kāda ir varbūtība, ka nejauši ielikts punkts riņķī atradīsies arī kvadrātā?
Statistiskā varbūtība
Kad nevaram teorētiski noteikt labvēlīgos iznākumus, izmantojam eksperimentu datus. Jo vairāk mēģinājumu, jo precīzāks ir novērojums.
m — reizes, kad A iestājās k — kopējais mēģinājumu skaits