Konuss
Konusam ir viens pamats — riņķis ar rādiusu R — un viena virsotne. Pamatu ar virsotni savieno izliekta sānu virsma, bet nogriezni no virsotnes līdz pamata riņķa līnijai sauc par veiduli l.
Noklikšķini uz kāda no elementiem sarakstā zemāk, lai attēlā to iezīmētu:
Rādiuss R, augstums H un veidule l veido taisnleņķa trijstūri, tāpēc starp tiem spēkā ir Pitagora teorēma — veidule ir hipotenūza, bet rādiuss un augstums ir katetes:
Konusa aksiālšķēlums
Konusa aksiālšķēlums vienmēr ir vienādsānu trijstūris: pamats ir konusa diametrs 2R, bet abi sāni ir veidules l.
Ja konusa aksiālšķēlums ir vienādmalu trijstūris, tad konusu sauc par vienādmalu konusu — tā veidule ir vienāda ar pamata diametru: l=2R.
Rādiuss, augstums un veidule veido taisnleņķa trijstūri; veiduli atrod ar Pitagora teorēmu.
No Pitagora teorēmas izsaka augstumu: H² = l² − R².
Konusa sānu virsma un tilpums
Iedomājies, ka konusa sānu virsmu izloka vienā plaknē — sanāk riņķa sektors. Tā rādiuss ir konusa veidule l, bet loka garums — pamata riņķa līnijas garums 2πR. Tāpēc sānu virsmas laukumu aprēķina pēc formulas:
Konusa pilnas virsmas laukumu veido sānu virsma un pamats — riņķis ar laukumu πR2, tāpēc:
Konusa tilpumu iegūst, reizinot pamata laukumu πR2 ar augstumu H un dalot ar 3:
Ievietojam vērtības sānu virsmas formulā un atstājam atbildi ar π.
Izmantojam sareizināto formulu Spilna=πR(l+R).
Ievietojam vērtības tilpuma formulā; vispirms kāpinām rādiusu kvadrātā.
Nošķelts konuss
Ja konusam ar pamatam paralēlu plakni nogriež virsotni, atlikušo daļu sauc par nošķeltu konusu. To iegūst, taisnleņķa trapecei rotējot ap īsāko sānu malu.
Uzdevumos bieži pietiek uzzīmēt tikai aksiālšķēlumu — tā ir vienādsānu trapece, kuras pamati ir 2R un 2r, sāni — veidules l, bet augstums ir attālums starp pamatiem H:
Sānu virsmas laukumu un tilpumu aprēķina pēc formulām, kur R un r ir pamatu rādiusi, l — veidule, bet H — augstums:
Veiduli atrod no taisnleņķa trijstūra ar katetēm H un (R − r); tad ievieto vērtības formulās.