Izkliedes mēri
Vidējie lielumi parāda, kur dati koncentrējas, bet tie neizstāsta, cik ļoti dati atšķiras viens no otra. Vai visi skolēni saņēma aptuveni vienādu atzīmi, vai arī daži izcēlās un daži tālu atpalika? Lai to raksturotu, izmanto izkliedes mērus.
Amplitūda
Starpība starp lielāko un mazāko vērtību datu kopā. Raksturo datu izkliedes diapazonu — cik plašs ir vērtību intervāls.
Dispersija un standartnovirze
Amplitūda ņem vērā tikai divas robežvērtības. Dispersija un standartnovirze ņem vērā visas vērtības — tās mēra, cik tālu katrs datu punkts atrodas no vidējā.
Kvartiles
Kvartiles sadala sakārtotu datu kopu četrās vienādās daļās — katrā ceturtdaļā atrodas 25% datu.
Q0 — minimums
Q1 — 1. kvartile: kreisās puses mediāna
Q2 — mediāna
Q3 — 3. kvartile: labās puses mediāna
Q4 — maksimums
Q2=8, 4. elements (vidējais no 7)
Kreisā puse: {3; 5; 7} → Q1=5
Labā puse: {10; 12; 15} → Q3=12
Kastu diagramma
Kastu diagramma vienā grafikā parāda mediānu, kvartiles, amplitūdu un izlecošās vērtības. Tā ir īpaši noderīga, lai salīdzinātu vairākas datu kopas.
! — izlecošā vērtība
Q1 līdz Q3 — kaste, ietver vidējos 50% datu
Q2 — mediāna
min =3, Q1=5, Q2=8, Q3=12,
max =15
Nav izlecošo vērtību — ūsas sniedzas līdz minimumam un maksimumam.
min =8, Q1=11, Q2=14, Q3=18,
max =20
Vērtība 40 stipri atšķiras no pārējām — tā ir izlecošā vērtība, kuru attēlo atsevišķi, un labā ūsa beidzas pie 20.