Lode un sfēra
Svarīgi nesajaukt abus jēdzienus: lode ir viss ķermenis (arī iekšpuse), bet sfēra ir tikai tā virsma.
Noklikšķini uz kāda no elementiem sarakstā zemāk, lai attēlā to iezīmētu:
Lodes šķēlums ar plakni
Ikviens lodes šķēlums ar plakni ir riņķis (vai punkts, ja plakne tikai pieskaras lodei). Ja plakne iet caur centru, iegūto lielāko riņķi sauc par lielo riņķi — tā rādiuss ir vienāds ar lodes rādiusu R.
Attālums no centra līdz plaknei ir OA=d, lodes rādiuss OB=R, bet šķēluma riņķa līnijas rādiuss AB=r. Trijstūris △AOB ir taisnleņķa, tāpēc pēc Pitagora teorēmas:
Ievietojam vērtības Pitagora teorēmas sakarībā r = √(R² − d²).
No tās pašas sakarības izsaka otru kateti: d² = R² − r².
Lodes virsma un tilpums
Ievietojam vērtību sfēras laukuma formulā un atstājam atbildi ar π.
Vispirms kāpinām rādiusu kubā, tad reizinām ar 4/3 un π.
Ievietojam laukumu formulā un izsakām rādiusu.
Lodes segments
Ja lodi pārgriež ar plakni, tā atšķeļ daļu, ko sauc par lodes segmentu (lodes vāciņu). Uzdevumos bieži pietiek uzzīmēt tikai aksiālšķēlumu — segments tajā ir riņķa daļa, ko atšķeļ horda:
Riņķis ar centru A ir segmenta pamats: pamata rādiuss AC=r, segmenta augstums AB=H, bet lodes rādiuss OC=R.
Segmenta sfēriskās virsmas laukumu un tilpumu aprēķina pēc formulām, kur izmanto lodes rādiusu R (nevis pamata rādiusu) un segmenta augstumu H:
Ievēro: šīs sakarības nav dotas optimālā līmeņa formulu lapā.
Abās formulās ievieto lodes rādiusu R un segmenta augstumu H.