Eksponentvienādojumi
Vienādojumu, kurā mainīgais x atrodas kāpinātājā, sauc par eksponentvienādojumu — piemēram, 2x+1=8 vai 4x−3⋅2x−4=0. Atkarībā no vienādojuma izvēlas piemērotu risināšanas paņēmienu.
Reducēšana uz pamatformu
Ja abas puses var uzrakstīt ar vienādu bāzi, vienādojumu reducē pamatformā af(x)=ag(x). Tad, tā kā vienādām pakāpēm ar vienādām bāzēm ir vienādi kāpinātāji, pietiek pielīdzināt kāpinātājus.
a>0 a=1
Pāreja uz logaritmu
Ja bāzes nevar padarīt vienādas — kāpinātājs nav vesels skaitlis — izmanto logaritmu. Logaritms logab ir tieši tas kāpinātājs, kurā jākāpina bāze a, lai iegūtu b.
a>0, a=1, b>0
Kopīgā reizinātāja iznešana
Ja vienādojumā vairākas pakāpes ir ar vienu bāzi, bet dažādiem kāpinātājiem, ērti ārpus iekavām iznest pakāpi ar mazāko kāpinātāju. Pēc tam paliek vienkāršs vienādojums.
Substitūcijas metode
Ja vienu un to pašu pakāpi ax apzīmē ar jaunu mainīgo t=ax, eksponentvienādojums pārvēršas par kvadrātvienādojumu. To atrisina, tad atgriežas pie ax. Tā kā ax>0, katru negatīvu vai nulles vērtību t≤0 atmet.
t>0
Grafiskā atrisināšana
Vienādojumu ax=f(x) var atrisināt grafiski: vienā koordinātu sistēmā konstruē abu pušu grafikus y=ax un y=f(x). Grafiku krustpunktu x koordinātas ir vienādojuma saknes — cik krustpunktu, tik sakņu.
Konstruē līkni y=2x un taisni y=4, kas paralēla x asij.
Ar grafisko metodi iegūtās saknes ne vienmēr ir precīzas, tāpēc to lieto galvenokārt tad, kad jānosaka tikai sakņu skaits, vai kad vienādojumu citādi atrisināt nevar.